Degvielas cenas Latvijā turpina satraukt autovadītājus, un pēdējie dati rāda, ka situācija joprojām ir saspringta. Lai gan kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielai tika samazināts akcīzes nodoklis, realitātē autovadītāji to gandrīz nav izjutuši, jo cena paspējusi pakāpties par vairākiem centiem.
Eiropas Komisijas un vietējo speciālistu dati liecina, ka degvielas tirgu šobrīd ietekmē gan globāli konflikti, gan straujas izmaiņas pasaules biržās, kas tiešā veidā atbalsojas mūsu maciņos.
Kāpēc akcīzes samazinājums nepadarīja degvielu lētāku
Daudzi cerēja, ka nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai palīdzēs ietaupīt, tomēr dzīvē viss notika citādi. Speciālisti skaidro, ka tieši tajā pašā laikā, kad stājās spēkā jaunie nodokļu atvieglojumi, pasaules tirgos strauji pieauga degvielas iepirkuma cena. Ja nodoklis nebūtu samazināts, dīzeļdegvielas litrs aprīļa sākumā būtu maksājis vēl par kādiem astoņiem vai deviņiem centiem dārgāk.
Tādējādi nodokļa samazinājums nostrādāja tikai kā amortizators – tas nevis samazināja gala cenu uzpildes stacijās, bet gan neļāva tai uzlekt vēl augstāk. Tas ir mazs mierinājums iedzīvotājiem, kuri ikdienā redz skaitļus virs diviem eiro, taču bez šī valsts lēmuma situācija būtu vēl smagāka.
Latvijas cenas salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un Eiropu
Jaunākie dati rāda, ka 95. markas benzīns Latvijā pašlaik ir dārgākais Baltijas valstīs. Kamēr pie mums litrs maksā aptuveni 1,84 eiro, Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir par dažiem centiem zemāks. Interesanti, ka, neskatoties uz augsto līmeni, benzīns pie mums joprojām ir lētāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Citāda aina paveras, skatoties uz dīzeļdegvielu. Lietuvā tās cena jau ir pārsniegusi Eiropas vidējo rādītāju, kas ir aptuveni 2,12 eiro par litru. Latvija un Igaunija šobrīd vēl atrodas zem šīs robežas, taču cenas starpība ir neliela. Iedzīvotāji, kuri ceļo uz citām Eiropas valstīm, piemēram, Spāniju, bieži pamana, ka tur degviela ir ievērojami lētāka, kas rada pamatotus jautājumus par to, kāpēc mūsu reģionā izmaksas ir tik augstas.
Kas tieši ietekmē ciparus uzpildes staciju tablo
Degvielas tirgotāji uzsver, ka cenas uzpildes stacijās nereaģē uzreiz pēc tam, kad naftas cena biržā nokrītas. Tas ir saistīts ar tā saukto degvielas apriti – tvertnēs esošie krājumi parasti tiek nomainīti triju līdz septiņu dienu laikā. Tikai pēc šī perioda mēs varam ieraudzīt izmaiņas, ja vien tendence biržā saglabājas stabila.
Turklāt tirgotāji neorientējas tikai pēc jēlnaftas cenas, bet gan pēc īpašiem starptautiskiem cenu standartiem, ko nosaka aģentūras. Tas nozīmē, ka pat tad, ja ziņās dzirdam par naftas cenu kritumu, degviela kā gatavs produkts var palikt dārga citu faktoru dēļ. Šobrīd tirgus reaģē pat uz ASV politiķu izteikumiem vēl pirms jebkādiem reāliem lēmumiem, kas padara prognozes ļoti neparedzamas.
Iedzīvotāju ikdiena un paradumu maiņa
Daudzi autovadītāji atzīst, ka pieaugošās izmaksas liek pārskatīt ikdienas plānus. Ja agrāk par garākiem izbraucieniem ar ģimeni īpaši nebija jādomā, tad tagad katrs maršruts tiek izvērtēts rūpīgāk. Cilvēki mēģina saprast, kuri braucieni ir patiešām būtiski un no kuriem varētu atteikties, lai mēneša beigās maciņā nepaliktu tukšums.
Tajā pašā laikā liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav citas izvēles, kā vien maksāt prasīto cenu. Darbs, skola un ikdienas vajadzības prasa pārvietošanos, un sabiedriskais transports ne vienmēr ir ērta alternatīva. Valda uzskats – ja cenas aug visam, tad būtu jāaug arī algām, taču pagaidām degvielas sadārdzinājums apsteidz ienākumu pieaugumu.
Vai tuvākajā laikā gaidāms cenu samazinājums
Finanšu tirgus eksperti norāda, ka pašreizējās cenas, lai gan ir augstas, nav uzskatāmas par galēji ekstrēmām. Pirms konflikta Tuvajos Austrumos naftas tirgū bija vērojama pārprodukcija, kas cenas turēja mākslīgi zemas. Šobrīd mēs esam atgriezušies pie līmeņa, kas ir ap 90 līdz 100 dolāriem par barelu, un tas pasaulei ir jāmācās pieņemt kā jaunā realitāte.
Labā ziņa ir tā, ka pēdējā laikā biržās cenas ir pārstājušas strauji kāpt. Tomēr joprojām pastāv riski, kas saistīti ar piegādes ceļiem pasaulē, īpaši Hormuza šaurumā. Jebkādi sarežģījumi tur var radīt dīzeļdegvielas trūkumu globālā mērogā, kas atkal dzen cenas uz augšu. Pašlaik ir pāragri prognozēt stabilu cenu kritumu, jo mēs esam pilnībā atkarīgi no tā, kas notiek pasaules lielajos tirgos.
